'mukas lietas 'mukiem bērniem…

Nez, vai man būtu jāstāsta par līdzsvara riteņiem (balance bike) vēlreiz? Vai būtu jūs jāaizvedina uz pagājušajā pavasarī rakstīto, jo tas viss arvien vēl ir spēkā – lasiet šeit visu par un ap līdzsvara riteņu būtību! Līdzsvara ritenis ir divritenis bez pedāļiem, ķēdes un, protams, papildritenīšiem. Parasti šos riteņus piedāvā maziem bērniem kā pirmo divriteni. “Maziem” tas ir aptuveni divus trīs gadus veciem, dažkārt arī ātrāk – būtiskāks ir bērna augums nekā pases dati. Faktiski ar mazāko un vienkāršāko pie mums pieejamo ritenīti Seven, var sākt braukt jau bērns no 85-86 cm auguma.

Līdzsvara riteņa priekšrocība slēpjas apmācības metodē – ar līdzsvara riteni bērns visu pirms apgūst līdzsvaru, kas patiesībā viņam piemīt dabiski jau kopš mirkļa, kad viņš sāk patstāvīgi un droši staigāt. Un tikai tad, pārejot uz divriteni, apgūst pedāļu mīšanas tehniku, kas bērnam nav dabiska iemaņa, bet ir treniņa procesā apgūstama prasme. Attiecīgi, ja vispirms bērns braucis ar līdzsvara riteni un sapratis, kā šī līdzsvarošanās prasme liekama lietā kontekstā ar riteni un stūri, tad pāreja uz divriteni notiek bez papildriteņiem vien pieliekot klāt pedāļu mīšanu un… aidā!!! Runā, ka tas notiekot ļoti ātri, dabiski un vienkārši (burtiski 15 minūtēs), ja vien bērns ir tam morāli un fiziski nobriedis. Taču caurmērā bērni, kas savas velo prasmes sākuši slīpēt ar līdzsvara riteni, ar “parasto” divriteni iemācoties braukt agrīnākā vecumā kā tie, kas sākumā braukuši ar četrriteni (divriteni ar papildriteņiem). Par to, kā Robinam veicas ar divriteņa apguvi noteikti rakstīsim blogā. Pašlaik viņš vēl sezonu sāk ar līdzsvara riteni (viņš izvēlējies Ratz Fratz Air).

Mums ir prieks, ka līdzsvara riteni vai bezpedāļnieki, kā tos mēdz saukt tautā, kļūst arvien populārāki. Tā nu tie pie mums veikaliņā mazliet papirkti un šobrīd nopērkams ir bestseller modelis Seven, ar kuru bijām apbruņojušies lielākā daudzumā, kā arī One2Run un koka mocītis Racing. Bet līdz sezonas sākumam noteikti izvēli papildināsim, lai gan…

Prātīgāk noteikti līdzsvara riteni ir iegādāties savlaicīgi, jo pareizāk uzsākt braukšanu būtu ierastos apstākļos, piemēram, mājās. Sākotnēji mazajam nevajag lielus plašumus, jo visticamāk, ka viņš čāpos stāvot kājās ar riteni starp kājām. Taču nevajag satraukties un pārlieku uzstāt, lai bērns sēžās uz sēdekļa – čāpošanai ir sava nozīme – bērns iemācās stūrēt, sagāzt riteni sānsverē un aprod ar domu, kas notiek balstoties te uz vienas, te uz otras kājas. Kad viņš ir iemanījies manevrēt ar šo braucamo starp mēbelēm – un tieši tāpēc uzsākšana mājās mums patīk, jo tur neglābjami ir šķēršļi, ko apbraukt – var doties laukā un iemēģināt braucamo plašākās ārēs. Tad var piedāvāt mazajam apsēsties uz krēsliņa un, tiklīdz viņš aptvers, ka dupsi var atbalstīt uz sēdekļa un tad kājas vairs nekalpo kā balsts, bet kā dzinējs, tā lieta aizies neticami ātri. Vismaz mums tā bija – no mirkļa, kad Robins apsēdās un pirmo reizi atspērās ar kājām un atlaida tās abas vienlaikus no zemes, līdz brīdim, kad mums bija aulēkšiem jāskrien viņam līdzi, pagāja mazāk kā stunda… manuprāt, pat mazāk kā pusstunda. Bildē jūs varat redzēt mūsu otro pastaigu ar līdzsvara riteni parkā – vai viņš izskatās pēc tāda, kas tikko tik apsēdies uz krēsliņa un aptvēris, kāds superīgs braucamrīks ir viņa rīcībā? Bet tā ir – šie ir vieni no pirmajiem līdzsvarīgajiem metriem Robina mūžā iemūžināti gavilējošas mammas fotoaparātā Lai jums ne mazāk priecīgu un līdzsvarotu fotomirkļu šo(pa)vasar

Brīvdienas ir brīvdienas – tās ir pavisam citas, tām ir jāatšķiras no darbdienām. Vienmēr cenšos sadomāt kādu nodarbi nedēļas nogalei, lai tā patīkami izceltu brīvdienas starp citām nedēļas dienām un pozitīvās emocijas dotu sparu darba dienām, kas sekos. Protams, ļoti lielā mērā mūsu brīvdienu saturu nosaka bērni, pagaidām galvenokārt Robins – tādēļ cenšos mazu piedzīvojumu sagādāt viņam ik nedēļu. Tam gan ir vajadzīga izdoma, jo cik tad var iet uz kino, zoodārzu un leļļu teātri (arī tas viss gan ir baigi forši un mēs labprāt ejam arī turp ). Tādēļ iedomājos, ka varbūt arī citiem noder mūsu īpaši labo brīvdienu stāsti. Te nu tie būs, padalīsimies

Par mūsu piedzīvojumu ar zirgiem – šķiet vienu no Robina vasaras lielākajiem pārdzīvojumiem, kas ilgi prevalēja zīmējumos un mutvārdu vasaras pārstāstos, – gribēju uzrakstīt jau sen, taču vienmēr gadījās kas svarīgāks, aktuālāks. Bet kad šorīt ieraudzīju, ka Stallis Ormaņi atkal piedāvā izjādi ar zirgu vai poniju par pus cenu (tieši tāds piedāvājums pamudināja mūs pirmo reizi aizbraukt un pamēģināt), sapratu, ka tā ir zīme

Stallis Ormaņi atrodas netālu no Rīgas, dodoties pa Liepājas šoseju ar auto, iznāk braukt kādu pusstundu un atrast ir pavisam viegli. Tur mūs sagaidīja ļoti patīkami ļaudis (viņi gan zināja, ka mēs brauksim, jo iepriekš ir jāpiesaka konkrēts laiks pa norādīto tālruni), kas apsegloja Robinam poniju un izsniedza maķenīt palielu jātnieka ķiveri Izbrauciens tiešām ilgst pusstundu – tas ir tāds liels aplis pa staļļa ganībām, kurā bērnus līdz 5 gadu vecumam pavada viens no vecākiem (viņam būtu labi kārtīgi apaut kājas, jo ceļā gadās peļķes). Brauciens ar zirdziņu izvērtās kā mazs ceļojums, jo pa ceļam jāapciemo arī dažādi lauku sētas iemītnieki – kaziņas, aitiņas, gotiņas, pīles… Tomēr lielākais jau ir pārdzīvojums par pašu braucienu. Pēc tam zirdziņu mazais jātnieks var pacienāt arī ar burkāniem vai citu veselīgu kārumu (tie jāņem pašam līdzi). Teikšu godīgi – toreiz mēs nožēlojām, ka bijām iegādājušies tikai vienu kuponu – bijām neziņā, vai Robinam patiks, tamdēļ pirkām tikai vienu. Šoreiz jau esam gudrāki un plānojam vairākas ciemošanās pie ponijiem

Lai arī kopumā uz vietas jārēķinās ar laiku līdz stundai, tomēr šo var mierīgi izvērst par jauku brīvdienu veselai dienai, ieplānojot vēl kādus apskates objektus tuvumā vai nesteidzīgas pusdienas kādā lauku krodziņā… Tā darījām arī mēs un pus diena svaigā gaisā aizskrēja nemanot. Ak jā, mēs vēl iegājām mežā pasēņot – tas bija piemirsies, jo sēnes no mums slēpās un laukā nācām ar simbolisku guvumu Lai jums veiksmīgāk!

Un jaukas brīvdienas!